Par Jēkaba dienu
Latviešu folklora
Sestdiena, 31. janvāris (2009) 17:33
Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.
17308
Jānīts sēd ar Jēkabu,
Kalniņā runādami;
Jānīts siena pļāvējiņš,
Jēkabs maizes devējiņš.
17309
Jānīts sēd ar Jēkabu,
Kalniņā runādami;
Jānīšam siena kaudze,
Jēkabam rudzu guba.
17310
Jānis kāpe kalnīnā
A Jēkaupu lielīties:
Jānis rāda siena kaudzi,
Jēkaupīnis rudzu lauku.
17311
Jānīts rudzus ziedināja,
Pēterīts briedināja,
Jēkabiņš labs vīriņš,
Klētiņā ritināja.
17312
Jānīts vāģus kaldināja
Deviņiem skrituļiem,
Ka varēja Jēkabiņš
Rudzus miežus ritināt.
17313
Pēterīts ar Jēkaupiņu
Abi brīvā negulēja:
Pēters rudzus briedināja,
Jēkaups krāva kaudzītē.
17314
Ziediem Jāni kaisījāmi,
Pēterīti lapiņāmi,
Jēkabiņu kaisīsimi
Ar tām rudzu vārpiņāmi.
17315
Jēkabs bija labs vīriņis,
Pats ar savu maizīt' nāca:
Tam bij rudzi, tam bij mieži,
Tam bij visa labībiņa.
17316
Jēkopītis labs vīriņis,
Pats ar savu maizi nāca,
Kalniņāi sēdēdams,
Kviešu kaudzes skaitīdams.
17317
Lai bagāts, kas bagāts,
Jēkabiņš, tas bagāts:
Tam rudzīši, tam miezīši,
Tam bij stalti kumeliņi.
17318
Tukšs un nabags Jānīts nāca,
Vēl plikāks pēterītis;
Jēkaupīts bagāts vīrs,
Vērsi kāva vakarā.
17319
Tukšs un nabags Jānīts nāca,
Vēl tukšāks Pēterītis;
Jēkabiņš bagātnieks,
Tam rudzīši, tam miezīši.
17320
Badu, badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterīts;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas ar savu maizi nāca.
17321
Atīt Jōnis, atīt Pīters,
Nikō loba naatnas;
Atīt svāta Jākubdīna
Ar mīžim, ar rudzim.
17322
Jānīšam zili svārki,
Pēterīšam puspelēki,
Jēkabam tīri balti,
Tas atnāca maizītē.
17323
Jēkabam, brālīšam,
Rudzu rogu cepurīte,
Rudzu rogu cepurīte,
Miežu vārpu kamzolīts.
17324
Jānīts nāca nabadziņis,
Ogu sauja rociņā
Jēkabiņš ir bagāts vīrs,
Tas atnāk ar maizes klaipu.
17325
Jāņu bērni, nabadziņi,
Brauc ar skala vāģīšiem;
Jēkopam bagātnieki,
Vārpām vīti vainadziņi.
17326
Jānīšam skaista sieva,
Siera, piena pieēdusi;
Pēteram zili melna,
Pusē badu nomirusi;
Jēkabam zema resna,
Rudzu maizes pieēdusi.
17327
Jōneišam skaista sīva,
Pīnā vīn mozgavās;
Pīteram zyla malna,
Tei bej lela natikleite;
Jākapam lela rasna,
Tei visim maizes deve.
17328
Jānīšam skaista sieva,
Pēteram vēl skaistāka,
Jēkabam, brālīšam,
Izpervēta čigāniete.
17329
Jānītim bērns piedzima,
Pēterītis nokristīja,
Anniņ' bija auklētāja,
Jēkabs maizes devējiņš.
17330
Pēters, Jānis, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi;
Pēters, Jānis laiviņā,
Jēkabs laivas galiņā.
17331
Pēters sēd laiviņā,
Jēkabs laivas galiņā;
Jānīšam zelta airi,
Tas laiviņas īrētājs.
17332
Pēters, Jānis, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi;
Pēters, Jānis laivu dzina,
Jēkabs nesa zēģelīti.
17333
Pēters, Jānis, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi;
Pēters, Jānis tiklu vilka,
Jēkabs gaida maliņā.
17334
Pēterīc un Jēkaupīc,
Tie bī Dieva zvejniecīni;
Jēkaupīc, tas jaunākais,
Tas bī tarbas nēsētāš.
17335
Pēters, Jānis, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi;
Pēters tīkla metējiņš,
Jēkabs laivas īrējiņš,
Tas Jānītis, Dieva dēls,
Tas guļ laivas dibenā.
17336
Pēters, Jānis, Jēkaupiņis,
Tie bij braši zvejnieciņi;
Peterim ir oša laiva,
Jānim jaunas zēģelītes,
Tam trešam, Jēkaupam,
Sidraboti irkļu gali.
17337
Pēters, Jānis, Jēpaciņš,
Tie trīs Diev' zvejnieciņ';
Pēteram zīd' tīkl',
Jēkapam sudrabīt',
Tam trešam zvejniekam
Caur' laiv' bez irkļiem.
17338
Jānis, Pēters, Jēkapiņš,
Tie bij Dieva sulainīši;
Jānīts, Pēters zirgus kopā,
Jēkaps putras vārītājs.
17339
Jāņos vīru saderēju,
Jēkabosi apprecēju,
Lai lustīgs kā Jānīts,
Lai bagāts kā Jēkabs.
